Maiņu ciklu definīcijas tiek iestatītas vienreiz, tās izmanto, lai izveidotu visa gada maiņu grafiku, pēc tam tās tiek pārskatītas, pielāgotas, apstiprinātas un piešķirtas, tādējādi nodrošinot, ka uzņēmumiem, kas strādā maiņās, gada grafiks tiek sagatavots dažu minūšu laikā, nevis ir jāveido plāni ar rokām. Standarta režīma grafiki tiek ģenerēti automātiski, pamatojoties uz katras jurisdikcijas normatīvajā kalendārā noteikto un darbinieka pilna laika ekvivalentu (FTE). Apstiprinātās prombūtnes tiek atspoguļotas maiņu grafikā, lai plānotāji varētu organizēt aizvietošanu, nemainot sākotnēji plānoto maiņu.

Papildu darbs tiek reģistrēts, izmantojot īpašus pieprasījumus, un automātiski klasificēts normatīvajos aktos noteiktajās kategorijās. Virsstundas, darbs brīvdienās, darbs valsts svētku dienās, nakts darbs, dežūras, ceļā pavadītais laiks – katram no tiem tiek piemērots atbilstošs piemaksas apmērs. Kopsavilkuma grāmatvedībā virsstundas vai darba stundu deficīts tiek atzīts grāmatvedības perioda beigās kā starpība starp faktiskajām stundām un likumā noteikto normu, ņemot vērā pamatotus prombūtnes gadījumus, tādējādi izvairoties no bieži sastopamās kļūdas, kad tās tiek aprēķinātas katru dienu atsevišķi.

Nē. Darbinieki darba laika uzskaites veidlapas tieši nerediģē. Darba laika uzskaites tabula tiek veidota, pamatojoties uz apstiprinātiem prombūtnes pieprasījumiem un apstiprinātiem virsstundu pieprasījumiem, tādējādi faktiskā darba laika uzskaite tiek kontrolēta un ir pārbaudāma, nevis tiek ievadīta paša darbinieka spēkiem. Darba laiku var arī automātiski importēt no darba laika uzskaites sistēmām. Labojumi pēc darba laika uzskaites tabulas slēgšanas tiek veikti, izveidojot jaunas, ar versiju numurētas labojošās darba laika uzskaites tabulas ar pilnu audita izsekojamību.

Darba laika dati, darba grafiki un darba laika uzskaites tabulas tiek automātiski bloķētas, slēdzot datus algu aprēķinam. Tādējādi algu aprēķinam tiek nodoti jau pārbaudīti un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām kategorijām klasificēti kopsavilkuma dati, un nekas nav manuāli jāsaskaņo. Jebkura izmaiņa, kas jāveic pēc datu iesaldēšanas, tiek veikta, izmantojot kontrolētu korekcijas mehānismu, un, ja tā skar jau noslēgtu periodu, – veicot atpakaļejošu pārrēķinu algas aprēķināšanas sistēmā, tādējādi nodrošinot, ka novēlotas izmaiņas ir apzinātas un izsekojamas.

Katrā valstī noteiktie likumā paredzētie darba laika ierobežojumi, ikdienas un nedēļas atpūta, maksimālais darba stundu skaits dienā, tiesības uz pārtraukumiem un virsstundu ierobežojumi tiek automātiski piemēroti, pamatojoties uz katra darbinieka juridisko personu, un pārbaudīti brīdī, kad tiek saglabāts darba grafiks. Stingrās pārbaudes bloķē grafiku, kas pārkāptu likumā noteikto ierobežojumu; vieglās pārbaudes brīdina plānotāju, taču ļauj apzināti un reģistrējot pārrakstīt ierobežojumu. Tā kā noteikumi tiek piemēroti atsevišķi katrai valstij, plānotājam nav nepieciešams no galvas zināt katras jurisdikcijas ierobežojumus, lai nodrošinātu atbilstību.

Dati par darbnespēju tiek importēti no attiecīgo valsts iestāžu portāliem. Sodra Lietuvā, E-veselība Latvijā un Haigekassa Igaunijā. Tos nevis pārraksta no papīra formāta apliecībām, bet gan novēloti iesniegtās vai labotās apliecības tiek apstrādātas, izmantojot kontrolētus korektīvos prombūtnes ierakstus pēc darba laika uzskaites tabulas slēgšanas. Igaunijā datu apmaiņa ir vistiešākā; citās valstīs daļa datu apmaiņas procesu valsts iestāžu sistēmu ierobežojumu dēļ joprojām notiek, izmantojot failus.

Darba laika reģistrācijas ierīces integrācijas apjoms tiek noteikts katram klientam atsevišķi, ņemot vērā konkrēto lietoto ierīci vai sistēmu. Tiek atbalstīti gan uz failiem, gan uz API balstīti savienojumi; konkrētie savienotāji tiek noteikti īstenošanas laikā.